Iet baltie sniegi...

Evģēnijs Aleksandrovičs Evtušenko (1932 – 2017) – viens no slavenākajiem krievu dzejniekiem otrajā pusē XX – sākumā XXI gadsimtā, viena no galvenajām zvaigznēm dzejas uzplaukuma 50. gados. Viņš bija pazīstams kā mākslinieciskās un memuāru prozas autors, publicists un scenārists, mēģināja sevi pierādīt kā režisors un aktieris. Evtušenko zina visā pasaulē, viņa darbi tulkoti vairāk nekā septiņdesmit valodās. Dzejnieks Krievijā – vairāk nekā dzejnieks. Šādi vārdos var raksturot pašu šo rindu autoru, Evģēniju Evtušenko. Būdams viena no izcilākajām un pretrunīgākajām figūrām pasaules dzejas ainavā pagājušajā gadsimtā, viņš daudzus apbūra, citus pārsteidza, dažus kaitināja, bet, kā precīzi pamanīja Bulats Okudžava, viņš bija vesela laikmeta simbols. Viņa pilsoniskā, sociālā un mīlas lirika, pēc kuras var pētīt gan valsts vēsturi, gan vairāku paaudžu likteņus – episkā skatījums uz sacelšanās pilno XX gadsimtu. Evtušenko dzeja, kas apbur ar savu patiesumu, kaislību un brīvo, nesabojāto domāšanu, nav zaudējusi savu aktualitāti arī šodien, un daudzas no tām ir iedziedātas un kļuvušas par mīļākajām dziesmām.