Bezbiļetnieks

«Bezbiļetnieks» – viena no labākajām grāmatām spāņu rakstnieces Anas Marijas Matūtes (1925–2014).

Reiz trīs cienījamas sirmas dāmas atrada pie sava mājas sliekšņa grozu ar zīdaini. Viņas nosauca viņu par Žuju un ar milzīgu mīlestību un centību sāka audzināt un izglītot atrasto bērnu, katra savā veidā. Viena no viņām centās dot zēnam labu izglītību, otra mācīja labas manieres un ieaudzināja mīlestību pret mūziku un dzeju, trešā pieradināja viņu pie ikdienas smaga darba. Līdz desmit gadu vecumam Žuju bija grāmatu mīļotājs, sapņotājs un daudz ko prata darīt ar savām rokām.

Zēns ierīkoja bēniņos savu «burāšanas kuģi» un sapņoja par jūras ceļojumiem. Reiz viņš bēniņos sastapa ievainotu noziedznieku, kurš bija izbēdzis no cietuma. Neskatoties uz šīs tikšanās šausmām, Žuju jūt līdzjūtību pret negaidīto viesi, viltīgi apmāna policistus, kas meklē bēgli, un paslēpj viņu savos bēniņos. Žuju izdodas nozagt virtuvē pietiekami daudz ēdiena, lai pabarotu bēgli, un pat izārstēt briesmīgo brūci uz viņa kājas. Ļoti drīz viņš atrod viņā lielisku sarunu biedru un tikpat fanātisku ceļojumu un peldēšanas mīļotāju.

Un tā pieaugušajam un bērnam ir izveidojies plāns: tiklīdz iestāsies pavasaris, viņi kopā dosies uz tālām zemēm. Bet Bezbiļetnieks (tā Žuju sauc savu draugu) slepeni aiziet viens. Žuju metas pakaļ un gandrīz iet bojā.

Grāmatu par pieaugušā nodevību un nožēlu, par tīru dvēseli un ātru zēna izaugsmi ar aizturētu elpu lasīs un pārlasīs bērni vecumā no 7 līdz 10 gadiem. Ne tikai bērni, bet arī vecāki to izlasīs ar ne mazāku interesi un prieku.