Romānā «Oficianti un džentlmeņi» (1955), kura darbība norisinās Otrā pasaules kara gados Londonā, Hebridu salās, Aleksandrijā un Krētā, angļu rakstnieks Ivlins Vo stāsta par leitnanta Gaja Kraučbeka likteni, kurš kalpo Karaliskajā halberdieru korpusā. Pazīstams ar savu tendenci izteikt nāvējoši ironiskus spriedumus ne tikai par izcilām personām, bet arī par veseliem slāņiem, autors arī šeit paliek uzticīgs sev: viņa nežēlīgā satīriskā skatiena priekšā iznāk Britānijas skaistums un lepnums — tās armija. Ikdiena un paražas militārajā vidē, ar tās birokrātiju, karjerismu, pakļaušanos un korupciju, muļķība, izsmalcinātība, bailīgums un reizēm bezjēdzīga nežēlība oficiantiem, kuri uzskata sevi par «impērijas būvētājiem», izaicina romantiskos ideālus Kraučbekam, kurš cenšas kļūt par īstu karavīru, un pamazām noved viņu pie apziņas par savu sapņu iluzoritāti par varonību, varoņdarbiem, varonību un kalpošanu dzimtenei…
