Mīlestības eho

Roberts Roždestvenskis piedzimis dzejnieks. Viņa intonāciju nevar sajaukt ne ar ko citu. Sešdesmitajos gados, kad dzeja izlauzās laukumā un stadionos, viņš skaļi, ērti paziņoja par sevi, vēršoties pie saviem vienaudžiem, "puišiem ar paceltām apkaklēm", tādiem pašiem kā viņš pats. Un tad bija "Rekvijums", un lirika, un caururbjošās pēdējās dzejas. Un, protams, dziesmas - tās skanēja pa radio, tās dziedāja visa valsts, tās kļuva par mūsu iecienīto filmu leitmotīvu. Pietiek atcerēties vismaz šo: "Nedomā par sekundēm no augšas…"