Noziegums un sods. Idiots

Romāni «Noziegums un sods», «Idiots», kopā ar «Dēmoniem», «Pusaudzi» un «Karamazovu brāļiem», ietilpst tā sauktajā «piecgrāmatā» F.M. Dostojevska: to loma pasaules literatūrā tiek salīdzināta ar pirmo piecu Bībeles grāmatu nozīmību — Mozus piecgrāmata. Dziļi sociālie un tajā pašā laikā traktējošie par fundamentālajiem eksistences jautājumiem, šie romāni lielā mērā mainīja mūsu priekšstatus par literatūras iespējām un cilvēka dabu. Pirmais no šiem lielajiem Dostojevska darbiem bija romāns «Noziegums un sods» (1866). Tas tika iecerēts kā «psiholoģisks viena nozieguma ziņojums», tomēr rakstnieks tālu novirzījās no sākotnējiem plāniem, liekot lasītājam pārdomāt grēku un izpirkšanu, par atļautā robežām, par garīgo nāvi un augšāmcelšanos. Galveno ideju romānam «Idiots» (1868) Dostojevska formulēja šādi: «…Attēlot pozitīvi skaistu cilvēku. Grūtāk par to nav nekas pasaulē, īpaši tagad». «Princis-Kristus» iznāk uz sludināšanu, un viņa vārdos Dostojevska ieliek savas dārgās domas par krievu dvēseli un ticību.