Līdz ar «Trim muskešieriem», romāns par Edmonda Dantē dzīvi un grāfa Monte-Kristos piedzīvojumiem — vispazīstamākais Aleksandra Dima darbs, nav nejaušība, ka to pamatoti uzskata par franču literatūras klasiku XIX gadsimtā. Brīdī, kad tas tika uzrakstīts, Dima jau bija atzīts dramaturgs un daudzu darbu autors par vēsturiskiem tematiem, tomēr tieši piedzīvojumu romāns «Grāfs Monte-Kristos» viņam neskaidru slavu, bet arī finansiālu panākumu — pēc tā publicēšanas Dima, līdzīgi kā viņa varonis Dantē, sāka dzīvot plašā stilā. Šīs grāmatas ideja radās rakstniekam ceļojuma laikā pa Vidusjūru, kad Dima dzirdēja leģendu par dārgumiem, kas aprakti Monte-Kristos salā. Interesanti, ka Edmondam Dantē bija reāls vēsturisks prototips — franču Francuā Piko, kurš pēc saviem paziņām tika nepatiesi apsūdzēts un iemests cietumā. Pavadījis tur ilgus septiņus gadus, viņš izraka pazemes eju uz blakus kameru, kur mocījās bagāts itāļu priesteris, kurš pastāstīja Piko par dārgumiem, kas aprakti Milānā. Iznākot brīvībā, Piko kļuva bagāts un veltīja desmit gadus savas dzīves atriebībai. Literārais talants ļāva Aleksandram Dimam attīstīt šo stāstu plašā romānā ar desmitiem varoņu un meistarīgi izveidotu sižetu. Joprojām, neskatoties uz pusotru gadsimtu, kas pagājis kopš romāna uzrakstīšanas, «Grāfs Monte-Kristos» tiek lasīts ar nemainīgu interesi.
Romāna panākumi bija tik lieli, ka tā pirmie tulkojumi krievu valodā parādījās gandrīz uzreiz pēc «Grāfa Monte-Kristos» publicēšanas Francijā. Tulkojums šajā izdevumā tika veikts XIX gadsimta vidū Vladimira Mihailoviča Strojeva; tas pamatoti tiek uzskatīts par klasisku. Vēl dzīves laikā šis pazīstamais vēsturnieks un feļetons ieguva slavu kā viens no labākajiem tulkotājiem no franču un vācu valodas. Dima-tēvs bija viņa mīļākais franču autors. Papildus «Grāfam Monte-Kristos» Strojevs tulkoja vairākus citus viņa romānus, tostarp «Vikontu de Braželonu». Strojevs nodzīvoja tikai 50 gadus, nomirstot 1862. gadā, tomēr pateicoties viņa tulkojumiem, viņa vārds turpina dzīvot literatūras vēsturē.
Izdevumu rotā vairāku mākslinieku ilustrācijas: brīnišķīgā zīmētāja Pjēra-Gustava Stāla (1817–1882), batalista Žana-Adolfa Boses (1818–1875), talantīgā gleznotāja Anžē-Luī Žāna (1811–1872), grafiķa un karikatūrista Pola Gavarnī (1804–1866) un graviera Tonija Žoano (1803–1852). Visi viņi bija vienaudži lielākajai daļai romāna varoņu, tāpēc viņu darbos attēlotās tā laika realitātes iegūst neparastu vēsturisku ticamību.
