Mazā rakstu krājums

«Māsa Kerija» – brīnišķīgs pirmais Dreizera romāns, kurš... iekļuva smacīgajā vidusšķiras Amerikas atmosfērā kā brīvs rietumu vējš un pirmo reizi kopš Marka Tvena un Vitmena ienesa svaiga gaisa strūklu mūsu noslēgtajā mājas pasaulē». Tā 1930. gadā savā Nobela runā par romānu izteicās amerikāņu rakstnieks Sinklers Lūiss, uzsverot, ka balva pamatoti būtu jāsaņem Teodoram Dreizeram, jo tieši viņš «atbrīvoja amerikāņu literatūru no viktoriāniskās kautrības un novirzīja to uz drosmīga, godīga un kaislīga dzīves attēlojuma ceļa». 1900. gadā publicētais Dreizera debijas romāns izraisīja grandiozu skandālu – to sauca par amorālu, bezdievisku, cinisku un aptraipojošu amerikāņu sapni. Pazīstams kritiķis rakstīja, ka «slavēt šo romānu ir gandrīz tikpat bīstami kā šaut prezidentam». Nākamais romāns – «Dženija Gerhārta» – Dreizers sāka rakstīt tūlīt pēc pirmā, bet pagāja desmit gadi, pirms grāmata nonāca gaismā. Lielā amerikāņu reālista un cilvēku dabu pazinoša autora radošajā darbībā šie divi romāni izceļas kā visemocionālākie un dzejiskākie. Šo izvēlēto rakstu krājumu papildina vairāki stāsti, kas izdoti 1918–1919. gadā. Tie ļaus pilnīgāk novērtēt rakstnieka plašo talantu, par kuru jau minētais kritiķis teica: «Amerikāņu literatūra pirms un pēc Dreizera atšķiras gandrīz tikpat kā bioloģija pirms un pēc Dārvina».