Henrijs Millers — izcilākais eksperimentālā virziena pārstāvis amerikāņu prozā XX gadsimtā, drosmīgs novators, kura labākie darbi ilgu laiku bija aizliegti viņa dzimtenē, atzīts grāmatu žanra meistars. Skandalozo slavu viņam ieguva "Parīzes trilogija" — "Vēža tropi", "Melnais pavasaris", "Mežāža tropi"; šīs grāmatas desmitiem gadu nonāca pie plašā lasītāja, pārvarot tiesas aizliegumus un cenzūras šķēršļus. Bet pagājuši daudzi gadi. Pēc ilgiem klaiņojumiem rakstnieks apmetās Kalifornijas dienvidos, un šeit "piedzimis" jauns Millers — pārdomāts, dziļš filozofs. Protams, viņš neizvairās no saviem "grūtajiem gadiem" Parīzē, bet stāsta arī par to, kā mācījās no lielajiem rakstniekiem un māksliniekiem, izklāsta savas domas par pasaules literatūru un mākslu. Un tūlīt blakus — drosmīgas, asprātīgas sarunas ar jauniem draugiem...
