Egor Letovs. Mana aizsardzība

Stāsts par "Pilsoņu Aizsardzību" un Egoru Letovu ar lielām grūtībām pakļaujas detalizētai un objektīvai aprakstīšanai, jo īpaši šādā mazā grāmatā. Letovs tik ilgi bija sajaucis pēdas, ka viņa fenomenu izpētīt kļūst par nodarbi, kas ir vienlīdz aizraujoša un grūti izpildāma. Tagadne saplūst ar pagātni, nākotne, kuras it kā nav, arī nesniedz atbildes, citāti, izņemti no konteksta, šķiet sveši, un beigās paliek kāda pēda no lidmašīnas, kas sen un neatgriezeniski aizlidojusi nezināmās tālēs. Bet ir jāsāk no kaut kā, kamēr daudzi aculiecinieki šo notikumu vēl ir dzīvi, salīdzinoši veseli un atrodas skaidrā prātā un stingrā atmiņā. Un tur, iespējams, būs arī nākamais izdevums, detalizētāks un bagātīgāks. Pārmērīga cieņa un bieža tieša runa, trakulīgas retrospekcijas un paradoksālas asociācijas, pārsteidzošas vājības un subjektīvi vērtējumi tiek pievienoti tādi, kādi tie ir.