Kā vienmēr Folksa darbos, šī ir blīva, tēlaina, burvīga un muzikāla proza, psiholoģiski ticama un eksistenciāli godīga. Tā ir Roberta Hendriksa, veiksmīga psihiatra un rakstnieka, dzīves stāsts. Viņš ir mazsirdīgs cilvēks, cinisks (īpaši attiecībās ar sievietēm). Pakāpeniski mēs saprotam, ka Robertam dzīvē nav viss tik vienkārši, kā viņš vēlētos parādīt apkārtējiem. Viņa tēvs gāja bojā Pirmajā pasaules karā, pats viņš ir Otrā pasaules kara veterāns, un viņu vajā dīvaini un drūmi mānījumi - nevis viņa paša apspiestās atmiņas, nevis tēva pieredze. Reiz Robertam pienāk uzaicinājums no cita psihiatra, cienījamā Aleksandra Pereira, apmeklēt viņu mazā salā Dienvidfrancijā. Pereira izrādās dīvains subjekts ar saviem skeletiem skapī. No viņa Roberts beidzot uzzina par tēva bojāejas apstākļiem, un šīs sarunas atver viņam apspiesto pagātni, un tajā - brīnišķīgu un traģisku mīlestības stāstu.
Populārakas
“Sindbad” izdevniecība iesaka
