Kā tika kalta tērauds

«Agrāk es kategoriski iebildu pret to, ka šī lieta ir autobiogrāfiska, bet tagad tas ir bezjēdzīgi. Grāmatā ir sniegta patiesība bez jebkādām novirzēm. Galu galā to rakstījis nevis rakstnieks. Es līdz tam nebiju uzrakstījis nevienu rindu», — atzina Nikolajs Ostrovskis divus mēnešus pirms nāves. Nevienu rindu!.. Tajā brīdī viņam bija trīsdesmit divi gadi. Viņš bija paralizēts un akls, un jau astoņus gadus bija piesaistīts pie gultas. Grāmatu, kas kļuva par laikmeta emblēmu un dzīves mācību miljoniem cilvēku, uzrakstīja cilvēks, kuram nebija iespējas redzēt un kustēties, bijušais kurinātājs, kas izgāja cauri revolūcijas un Pilsoņu kara grūtībām, dedzīgs jaunā valsts būvētājs un aizstāvis, kas cīnījās par tās idejām vispirms ar zobenu, bet pēc tam — ar vārdu.