Sešpadsmit gadus atpakaļ Suzanna Klārka izdeva «Džonatanu Strendžu un misteru Norrelu» — grāmatu, kas izplatījās pa pasauli ar tirāžu virs 4 miljoniem eksemplāru un atzīta par leģendāru šedevru: «Tā varētu izskatīties romāns "Meistars un Margarīta", ja to būtu uzrakstījis Dikens» (A. Geniss); «Labākā literārā pasaka angļu valodā pēdējo septiņu desmit gadu laikā» (N. Geimans). Un beidzot mēs esam gaidījuši otro Klārkas romānu. «Tas ir notikums pirmšķirīgas nozīmes literatūras pasaulē» (Daily Telegraph).
Cilvēkam, kuru mēs pazīstam kā Piranēzi, Māja ar lielo burtu — tas ir vesels Pasaules. «Kopš Pasaules sākuma tajā noteikti ir pastāvējuši piecpadsmit cilvēki», un Piranēzi — piecpadsmitais. Viņš pēta bezgalīgos Zāles, rotātas ar majestātiskām Statujām, un sastāda Peldēšanas grafiku, kas pārpludina apakšējos stāvus. Augšējos stāvos ieplūst Mākoņi un iekļūst putni, bet otrdienās un ceturtdienās Piranēzi sastop Otru. «Mājas skaistums ir neizsakāms, — raksta Piranēzi savā dienasgrāmatā. — Tā laipnība ir bezgalīga». Bet kādu dienu viņš atklāj cilvēka numuru sešpadsmit…
