12 krēsli

Divpadsmit krēsli" (1927. g.) — romāns, kas uzrakstīts gandrīz pirms gadsimta, bet šķiet, ka pavisam nesen. To citē visi, pat tie, kas nav izlasījuši nevienu teksta lapu un nav redzējuši nevienu ekranizāciju, un to ir bijis jau daudz. Ostaps Benders, Lielais kombinators, kļuvis par vispārēju personāžu, un visā Krievijā viņam uzstāda pieminekļus. Stāsts par to, kā Benders kopā ar savu "partneri" Kisu Vorobjaninu mēģina atrast madame Petuhovas paslēptos dimantus, kas ir paslēpti vienā no 12 krēsliem mēbeļu komplektā, ir kļuvis par patiesi "tautas klasiku".
Romāns Krievijā ir izdots gandrīz 200 reizes, tas ir tulkots daudzās valodās, lai gan ir diezgan grūti nodot to humoru, ar kuru ir pārpildīta šī pārsteidzošā visos aspektos grāmata. Grāmata, kuru joprojām līdz galam nav izdevies atminēt: kāpēc Valentīns Katajevs piedāvāja šo sižetu diviem mazpazīstamiem žurnālistiem no Odesas, vai varoņiem ir prototipi, kas slēpjas aiz Ostapa Bendera figūras?
Iespējams, šīs mīklas tā arī paliks mīklas. Un "sēde turpinās, godātie zvērinātie"!