"Būlais Jēkabs" ir pirmā daļa monumentālā cikla "Jāzeps un viņa brāļi", romāni, kurus Tomass Manns uzskatīja par saviem labākajiem darbiem. Mākslinieciskajā interpretācijā vecās derības sižeta viņš uzdod mūžīgus jautājumus par dzīvi, cilvēka izcelsmi un Dieva meklējumiem, tādējādi izdzēšot robežas starp pagātni un tagadni. Epopeju atklāj detalizēts stāsts par Jēkaba sarežģīto likteni. Aizņemot pirmdzimtību un tēva svētību no brāļa Ēsava, viņš kļūst par izsūtītu savās dzimtajās zemēs un atrod patvērumu sava tēvoča Lābana mājā. Šeit Jēkabam būs jāpāriet ar godu sagatavotajiem pārbaudījumiem, piedzīvojot gan priekus, gan bēdas: sastapt mīlestību savā dzīvē Rahelu, kalpot par viņu ilgus septiņus gadus, pēc nejaušības apprecēt viņas māsu, dzemdēt divpadsmit dēlus, no kuriem vienam Jāzepam ir lemts ieņemt īpašu vietu bibliskajā vēsturē
