Henrijs Millers — izcilākais eksperimentālā virziena pārstāvis amerikāņu prozā XX gadsimtā, drosmīgs novators, kura labākie darbi ilgu laiku bija aizliegti viņa dzimtenē, atzīts autobiogrāfiskā žanra meistars. Skandalozo slavu viņam ieguva «Parīzes trilogija» — «Vēža tropi», «Melnais pavasaris», «Mežāža tropi»; šīs grāmatas gāja pie plašā lasītāja desmitgadēm, pārvarot tiesas aizliegumus un cenzūras šķēršļus. Nākamais pēc apjoma Millera darbs bija trilogija «Rozes krustā sišana», kuru atver romāns «Seksus» — atklājoša grāmata ar liriskām, metafiziskām un sirreālām atkāpēm par sabiedrību, mūžīgām vērtībām, bērnību, savu valsti, Parīzi, ceļojumiem, sievietēm un viņu attiecībām ar vīriešiem.
Millera varonis ir gatavs uz visu, lai padarītu savu mīlestību laimīgu, bet viņš nevar vienu — šķirties no brīvības.
