Balkāni vienmēr ir bijuši un paliek nesaprotama Eiropas prātam mitoloģiska telpa. Šeit radās antīkā civilizācija, viduslaikos veidojās un gāja bojā grieķu-slāvu prinčības un valstis, Bizantija tūkstoš gadu stāvēja Eiropas sargā, kamēr to neapēda osmaņu lavīna. Ideja par dienvidu slāvu apvienošanu gadsimtiem ilgi cīnījās šeit, impēriju nomalēs, ar katra tautas patstāvīgas valsts attīstības koncepcijām. Balkānos krustojās galvenie civilizācijas šuvumi un šķelšanās Vecajā pasaulē: rietumu un austrumu kristīgās tradīcijas pret islamu un centās līdzāspastāvēt ar to; slāvu pasaule meklēja savstarpēju sapratni ar turku, romāņu, vācu, albāņu, ungāru. Krievija trīs gadsimtus aizstāvēja Balkānos savas intereses.
Savā jaunajā grāmatā Andrejs Šarijs — pazīstams rakstnieks un žurnālists — raksta par vecajām un jaunajām balkānu valstīm, kas saistītas viena ar otru ar kopīgu vēsturisko likteni, ciešu sadarbību un gadsimtiem ilgu līdzāspastāvēšanas pieredzi, bet arī šķirtas, plēstas mūžīgajām iekšējām pretrunām. Izdevums ir lieliski ilustrēts — reprodukcijas, zīmējumi, atklātnes un fotogrāfijas sniedz iespēju redzēt Balkānus, to iedzīvotājus, ikdienu, varoņus un antivarojus mūsdienu acīm. Rubrikas “Balkānu bērni” un “Balkānu stāsti” papildina galveno tekstu ar maz zināmu informāciju, bet epigrafi nodaļām bez pārspīlējuma var tikt saukti par īsu enciklopēdiju par pasaules literatūru par Balkāniem.
Populārakas
