Filozofiskie pētījumi

"Ar savu darbu es necentos atbrīvot citus no domāšanas pūlēm. Man gribējās ko citu: mudināt kādu, ja tas ir iespējams, uz patstāvīgu domāšanu", – tā precīzi, kodolīgi un vienkārši formulēja savu kredo zinātnieks Ludvigs Vitgenšteins ievadā "Filozofiskajos pētījumos" – darbā, kas atstājis milzīgu ietekmi gan uz analītisko filozofiju, gan uz postmodernisma filozofiju.

Tajā viņš centās attīstīt idejas, ko viņš izklāstījis "Loģiski-filozofiskajā traktātā", un atkal izvēlējās par pētījuma objektu valodu – ikdienišķo valodu ikdienas saziņā. Aprakstot dažādas "valodas spēles" stratēģijas, kuras visi mēs, apzināti vai neapzināti, izmantojam, cenšoties kaut ko pārliecināt sarunbiedru, vai ietekmēt viņu, sasniegt kādu mērķi vai vienkārši izteikt savas domas un jūtas, viņš analizē šo spēli un cenšas saprast tās loģiku. Bet, paradoksāls daudzos savos apgalvojumos, Vitgenšteins arī šeit paliek uzticīgs sev. Galu galā, ja, pēc Vitgenšteina, jēgas kritērijs – vienmēr un tikai loģika, tad kāds ir valodas jēga, ņemot vērā, ka liela daļa cilvēka izteiktā noteiktā vai citā mērā ir pretrunā loģikas likumiem?