Paaugstinātā zeme

Mihaila Aleksandroviča Šoloha daudzas paaudzes lasītāju pazīst vispirms kā autora vispārēji mīļotā romāna «Kluss Donas» un tādiem darbiem kā «Donas stāsti», «Viņi cīnījās par Dzimteni», «Cilvēka liktenis». 1965. gadā rakstniekam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā «par māksliniecisko spēku un episkuma vienotību par doniešu kazaku dzīvi Krievijai izšķirošā laikā». Šoloha romāns «Paaugstinātā zeme» ir viens no vispazīstamākajiem padomju literatūras darbiem. Uz staciju Gremjačijs Logs pēc partijas uzdevuma ierodas komunists Davydovs. Viņš ir gatavs uzsākt kolektivizāciju, un viņu atbalsta lauku padomes priekšsēdētājs Razmjetnovs un partijas šūnas sekretārs Nagulnovs, taču visi trīs sastop pretestību no vietējiem iedzīvotājiem. Šolohovs ir radījis grāmatu, kas atstāj tālu ne viennozīmīgu iespaidu: galvenie varoņi viņa romānā ir cilvēki, kuri noteikti ir godīgi un cienījami, bet kopā ar to arī apsēsti ar kolektivizācijas ideju («otro boļševiku revolūciju»), kas daudziem izrādījās nežēlīga un postoša.