Mirušā Ivana Petroviča Belkina stāsti

A. S. Puškins uzrakstīja «Mirušā Ivana Petroviča Belkina stāsti» Boldinas rudenī 1830. gadā, atrodoties trīs mēnešu holeras karantīnā. Šis periods kļuva ļoti ražīgs viņam radošajā ziņā, un pēc viņa paša atzīšanās, «viņš nekad vēl tā nebija rakstījis». Tieši tā: «vienkārši, īsi un skaidri», pēc paša dzejnieka domām, ir jāraksta proza, kas vienlaikus «prasa domas un domas – bez tām spoži izteikumi nekam neder». Absolūti novatoriskais cikls ļāva radīt plašu Krievijas dzīves ainu ar visaugstāko cilvēciskuma pakāpi. «Belkina stāsti» arī mūsdienās paliek atzīta prozas mantojuma virsotne A. Puškinam.