Apstājies, mirklis...

«Kad ilgi skaties saulē, pēc tam neredzi neko apkārt. Viss ir izbalējis.
Tāpat arī es. Dzīvoju, neko neredzot apkārt. Bet uz ko skatīties?
Man palīdzēja ģimene, kas stāvēja stingri, kā klints. Mani glāba manas nenakrakstītās grāmatas un mans talants, lai gan tas nav pieticīgi par to runāt. Talants — kā zīdainis: kliedz, prasa, to jāapkalpo, aizmirstot par sevi. Mans talants turēja mani virs ūdens un teica: «Nekas nav beidzies, viss vēl būs».
Viktorija Tokareva