Loterija

Širli Džeksoni sauca par "vienīgo praktizējošo raganu starp mūsdienu rakstniekiem". Un patiešām, no viņas stāstiem virmo kāda "sātanība": sižetu labirintos dīvaini sajaucas absurds un mīkla, radot ne ar ko nesalīdzināmu "somnambulisko" atmosfēru, kur grūti atšķirt realitāti no izdomājuma. No pirmās lapas rodas sajūta, ka ļaunums ir pavisam tuvu, – pēc Džeksonas domām, tas slēpjas cilvēku dvēselēs, kas ir iegrimušas aizspriedumos un nežēlībā. Visvairāk šausmu priekšnojauta izpaužas nosaukuma stāstā "Loterija", kas ir kļuvusi par amerikāņu noveles klasiku 20. gadsimtā un trīs reizes ir ekranizēta.