Sevastopoles stāsti (12+)

Lev Nikolajevičs Tolstojs (1828-1910) dzimis Jāsnajā Poljanā Tulas guberņā. Viņš bija ceturtais bērns lielā muižnieku ģimenē. Viņa māte nomira, kad viņam vēl nebija divu gadu, bet pēc dažiem gadiem aizgāja no dzīves arī tēvs. 1843. gadā Tolstojs iestājās Kazaņas universitātē un mācījās divus gadus austrumu fakultātē un divus - juridiskajā fakultātē.
1851. gada pavasarī Lev Nikolajevičs devās uz Kaukāzu un kļuva par jaunāko virsnieku artilērijas brigādē. Šajā periodā sākās arī viņa literārā darbība. 1852. gadā žurnāls "Sovremennik" publicēja stāstu "Bērnība" - pirmo no publicētajiem rakstnieka darbiem.
Sākoties Krimas karam, Tolstojs pārgāja uz Dunoja armiju, piedalījās kaujās pie Oltēničas un Silistrijas.
"Sevastopoles stāsti" Tolstoja veltīti varonīgajai Sevastopoles aizsardzībai Krimas kara laikā, kurā piedalījās pats Lev Nikolajevičs - tolaik vēl jaunais poručiks. Viņš cīnījās slavenajā 4. bastionā un par drosmi tika apbalvots ar Svētās Annas ordeni, medaļām "Par Sevastopoles aizsardzību" un "Atmiņai par karu 1853-1856 g.". Sevastopoles aplenkums ilga vairāk nekā pusgadu. Tolstojs veica piezīmes par kaujām un armijas ikdienu. Pēc kara tās tika apstrādātas un ieguva nosaukumu "Sevastopoles stāsti". Publicēti 1858. gadā. Krājums sastāv no trim stāstiem, kuros aprakstīti dažādi Sevastopoles aizsardzības periodi. Tolstojs stāsta gan par varonību un varonību pilsētas aizstāvju, gan par kara bezjēdzību, kas ir sveša cilvēka dabai.