Balkons uz Kutuzovska

Adrese – tā ir maza dzīve. Ierobežota ne tikai ģeogrāfijā un laikā, bet arī mīļajās lietās, skatā no loga uz pagalmu, mīļajās mājas smaržās un skaņās, kas raksturīgas tikai šai vietai, bet galvenais, tuviniekiem, kas piepilda šo māju. Jūsu priekšā ir jauns romāns par manu nākamo adresi – Kutuzovska, 17 - un par daudziem atmiņā palikušo laiku, sešdesmitajiem gadiem. Tas ir par bērnību, par vecmāmiņām, Polu un Līdu, par vecākiem, kuri vienmēr ir prom, un par nepatīkamo skolu. Kad vecāku nav, es guļu tēva kabinetā, man tur viss patīk – gan Hemingveja portrets uz sienas, gan modernā mēbele, gan svītrainie paklāji, un plaukti ar grāmatām. Kad viņi beidzot ierodas, viņiem vienmēr ir viesi, kurus es nemīlu, – viņi dzer portvīnu, apēd visu, ko pagatavojušas vecmāmiņas, pastāvīgi smēķē, strīdas un lasa dzeju. Garlaicīgi.... Tā ir mēģinājums iedziļināties sešdesmitajos, tajā mīļajā realitātē, kad viss bija vienkāršāk, cilvēcīgāk, labāk un saprotamāk.