35 kilo cerību

Trīspadsmit gadus vecais Grēgors labi atceras, kā viņa pirmā skolotāja runāja par viņu: "Galva kā siets, zelta rokas un milzīgs sirds…" Tā viņš dzīvo no dienas uz dienu: dievina savu vectēvu, nodarbojas ar rokdarbiem un ienīst skolu, uz kuru viņu katru rītu sūta vecāki.
.Kādā dienā, uzzinot, ka pasaulē ir licejs, kur zēni visu laiku kaut ko izgatavo, viņš, aizveroties savā istabā, uzraksta smieklīgu un aizkustinošu vēstuli ar lūgumu atļaut viņam tur mācīties, ieliek aploksnē sava pirmā izgudrojuma - banānu tīrīšanas mašīnas - zīmējumus un… satraukti gaida. Varbūt patiešām atzīmes - nav vissvarīgākais un daudz svarīgāk ir zināt, ko tu vēlies no dzīves?