Pieraksti no pagrīdes

"Pieraksti no pagrīdes" - Dostojevska uvertīra viņa piecgrāmatai: romāniem "Noziegums un sods" (1866), "Idiots" (1868), "Dēmoni" (1872), "Pusaudzis" (1875), "Karamazovu brāļi" (1880). Šajā stāstā ir izteikti lieli mākslinieka-domātāja atklājumi; šeit pirmo reizi krievu literatūrā ir formulēti eksistenciālisma filozofijas pamati. "Pieraksti no pagrīdes" - stāsts par precīzi uzdotajiem jautājumiem un precīzi atrastajām intonācijām. Kas ir cilvēks reliģiskās apziņas krīzes laikmetā? Ko viņš piedzīvo un kas viņu virza? Kāds ir viņa meklējumu virziens? Vai viņš, apzinoties vai neapzinoties savu būtisko aicinājumu uz Dievu, spēs Viņu atrast? Sāpes caurstrāvo varoņa vārdus, tās sitas straujos noskaņu svārstījumos, bezgalīgās satraukumos, smagās pārdzīvojumos un neizšķiramos strupceļos. Izdevumu pavada Nadeždas Mihnovecas raksts "Pieraksti no pagrīdes": ceļa problēma", plašs komentārs, kā arī "Trīs runas Dostojevska piemiņai" V. S. Solovjova.