Zinātniskās fantastikas romāna «Divdesmit tūkstoši līgu zemūdens» ideju, kas līdzās grāmatām «Noslēpumainais sala» un «Kapteiņa Granta bērni» ietilpst triloģijā par kapteini Nemo, Žilam Vernam ieteica franču rakstniece Žorža Sand. Vienā no vēstulēm viņa atzina autoram, cik ļoti viņu ietekmējuši romāni par ceļojumiem uz Zemes centru un gaisā ar balonu, un kā viņa ar nepacietību gaida stāstu par piedzīvojumiem zemūdenē. Romāna rakstīšanai Verns iegādājās veco jahtu un pārveidoja to. Viņš organizēja tajā kabinetu un piepildīja grāmatu plauktus ar jūras terminu vārdnīcām, kartēm un kuģošanas mācību grāmatām. Jo tālāk autors virzījās grāmatas radīšanā, jo vairāk laika viņš vēlējās pavadīt savā kabinetā uz ūdens. Un romāna publikāciju Verns atzīmēja ar nelielu peldējumu no Ziemeļfrancijas uz Parīzi, kur laimīgi paspieda roku izdevējam, kurš brīdināja viņu par amatieru ūdens ceļojumiem. Neskatoties uz izplatīto uzskatu, Žils Verns neizdomāja zemūdenes. Romāna rakstīšanas brīdī līdzīgas izstrādes jau tika veiktas. Patiesībā, fantasts ieteica kuģa konstrukcijas ideju — divkāršās sienas. Pēc trīsdesmit gadiem šādu laivu uzbūvēja inženieris Lebefs un nosauca rakstnieku par mašīnas līdzautoru. Pārsteidzoši, ka zinātniekiem joprojām nav izdevies īstenot visas Vernas idejas, kas izteiktas romānā. Zemūdenes tiek pilnveidotas jau vairāk nekā gadsimtu, bet joprojām nevar tuvināt to iekšpusi tehniskajiem rādītājiem «Nautilus»...
