Viktors Igo francūžiem vispirms ir liels nacionālais dzejnieks, dzejas reformators. Tajā pašā laikā viņš ir arī romantiskās drāmas radītājs, izcils prozaiķis, kuru darbi joprojām aizrauj lasītājus visā pasaulē. Igo romāni izceļas ar radošā iztēles bagātību, to sižeti parasti ir sarežģīti, atrisinājumi ir iespaidīgi, varoņu jūtas ir spēcīgas un traģiskas. Vēršoties pie nacionālās vēstures, autors rada pārliecinošas pagātnes ainas un spilgtus, neaizmirstamus tēlus. Neiespējami aizmirst lepno čigānieti Esmeraldu, neglīto Notre-Dame katedrāles zvaniķi Kvadžimodu, izcilo un nežēlīgo skaistuli Fēbu, ko moka priesteris Frollo - romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1831) varoņi. Nav nejaušība, ka šis sižets mūsdienās ir atradis savu iemiesojumu operā un baletā, daudzos kino versijās un, visbeidzot, ieguvis jaunu dzīvību populārā mūziklā.
