Balstoties uz reāliem notikumiem Ludviga (Lāles) Sokola dzīvē, Hezēras Morisas romāns ir cilvēka gara un mīlestības spēka apliecinājums, kas spēj zelt pat vistumšākajās vietās. Un grūti iedomāties tumšāku vietu par Osvenciema/Birkenau koncentrācijas nometni.
1942. gadā Lāle, tāpat kā citi slovāku ebreji, tiek nosūtīts uz Osvenciemu. Nonākot tur, pateicoties tam, ka viņš runā vairākās valodās, iegūst tetovētāja darbu un ar šausminošu ātrumu uzliek numurus jauniem ieslodzītajiem, par ko saņem dažas privilēģijas: atsevišķu kameru, nedaudz labāku ēdināšanu un relatīvu brīvību pārvietoties pa nometni. Reiz 1942. gada jūlijā Lāle, ieslodzītais 32407, uzliek uz rokas trīcošai jaunai sievietei numuru 34902. Viņu sauc Gita. Neskatoties uz viņu smago stāvokli, neskatoties uz to, ka katra diena var kļūt par pēdējo, viņi iemīlas un, neskatoties ne uz ko, tic, ka spēs izdzīvot šajos necilvēciskajos apstākļos. Un, lai arī Lāles stāvoklis kā tetovētājam ir relatīvi labāks nekā citiem ieslodzītajiem, tas tomēr nepasargā no SS vīru nežēlības. Viņš atkal un atkal riskē ar savu dzīvību, lai palīdzētu saviem nelaimīgajiem biedriem, īpaši Gitai un viņas draudzenēm. Neskatoties uz pastāvīgo nāves draudu, Lāle un Gita nekad nepārstāj ticēt nākotnei. Un šajā nākotnē viņi noteikti dzīvos kopā ilgi un laimīgi…
