Grāmatu un kartupeļu mizas pīrāgu mīļotāju klubs

Pēckara Londonā jaunā rakstniece Džuljeta cenšas atrast sižetu jaunai grāmatai, taču par kara šausmām rakstīt viņai noteikti negribas, bet citas tēmas šķiet vai nu garlaicīgas, vai nepiemērotas. Palīdzība nāk nejauši - kā vēstule no kāda cūku audzētāja no Gērnsijas salas. Izrādās, pat cūku audzētājiem patīk lasīt, un nezināmais Dousijs, kuram rokās nonākusi grāmata, kas kādreiz piederējusi Džuljetai, lūdz ieteikt labu grāmatnīcu. Gērnsijā ar grāmatām šobrīd ir grūti, jo sala visus kara gadus bija okupēta vāciešiem. Tā sākas sarakste, precīzāk, romāns vēstulēs starp Džuljetu un salas iedzīvotājiem. Grāmatu kluba stāsts, kas kļuvis par aizsegu aizliegtām tikšanās reizēm ciema iedzīvotājiem, aizrauj un ievelk viņu. Stāsts, kas sākās kā sižets jaunai grāmatai, drīz pārvērtīsies viņas pašas stāstā... Šis skumjais un jautrais romāns ir par kara laiku, taču tas ir pilns saules, gaismas un prieka. Bet kurš teica, ka nāve un šausmas vienmēr jābūt pirmajā vietā? Dažreiz pat tās atkāpjas priekšā humora izjūtai un optimismam. Romānā ir brīnišķīga frāze, kas pilnībā attiecas uz to pašu: "Labas grāmatas pilnībā atņem vēlmi lasīt sliktas". "Grāmatu un kartupeļu mizas pīrāgu mīļotāju klubs" - ne tikai laba grāmata, iespējams, tā ir labākā, ko jūs izlasīsiet ilgi.