Impresionisms

19. gadsimta beigās vizuālā māksla piedzīvoja izmaiņas, pēc kurām tai tā arī neizdevās atgriezties pie iepriekšējām formām, un tās vēsture tika sadalīta pirms un pēc. 1874. gada 15. aprīlī Parīzē notika izstāde, kurā piedalījās Klods Monē, Kamīls Pisarro, Edgars Degā un daudzi citi gleznotāji, kuri kļuva par nozīmīgākajām impresionisma figūrām. Mākslinieku darbi tika kritizēti par amorālismu un sižeta trūkumu, un paši viņi bieži vien nespēja nodrošināt iztiku, taču tieši viņu darbi ielika pamatus brīvai mākslai 20. gadsimtā. Šajā grāmatā iekļauti divdesmit gleznotāju šedevri, kuri radikāli mainīja sava laika radošo telpu.