Onesto

Reiz vētraina nakts laikā no sava mājas loga Dolomītu Alpos jaunais rakstnieks Frančesko pamanīja veci vīru, kurš nonācis grūtībās, un piedāvāja viņam patvērumu. Tā viņš iepazinās ar Gvido Kontinu, kuru sauc par Konjaku, kura seja, līdzīgi klintīm, ir izrakstīta ar grumbām, bet bezdibenī zilajās acīs atspoguļojas kalnu debesis.

Nākamajā dienā Gvido Kontins parāda Frančesko bērza koka kastīti, kurā ir — kaudze senatnīgu vēstuļu, adresētu apkārtējo kalnu virsotnēm. Tās ir uzrakstījis vīrietis, kurš sevi sauc par Onesto, kurš ir zaudējis visu, kas viņam bija, bet neskatoties uz to, uzskatīja sevi par bagātāko cilvēku pasaulē.

Vēstules, pilnas ģimenes noslēpumu, briesmīgu notikumu un dzīves triumfa, kā arī neizsakāmas mīlestības, kas plūst cauri visam divdesmitajam gadsimtam.