Laimīgais princis. Pasakas

Oskars Vailds (1854 – 1900) — īru dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, viena no spilgtākajām un traģiskākajām figūrām pasaules literatūrā, viņš ieguva slavu ne tikai ar savu asprātību un spožajiem aforismiem, bet arī ar traģisko likteni. O. Vailda pasakas — darbi ar pārsteidzošu dziļumu, kas zem burvīgu stāstu maskas slēpj nopietnas filozofiskas pārdomas par skaistuma, līdzjūtības un cilvēka dvēseles dabu. Pasaka «Laimīgais princis» - stāsts par prinča statuju, kas ir pārklāta ar zeltu un dārgakmeņiem, un zīlīti, kas palika ziemot pilsētā. Kopā viņi palīdz nabagiem, atdodot rotaslietas tiem, kam tās nepieciešamas. Tas ir himna beznosacījuma mīlestībai un žēlsirdībai, kur patiesā skaistuma atklājas labos darbos. Pasaka «Zvaigžņu zēns» - tas ir stāsts par nežēlīgu skaistuli, kurš kādu dienu uzzina, ka ir ubaga dēls. Lai izpirktu savu vainu pret viņu un atgūtu cilvēka izskatu, viņam jāiziet cauri daudziem pārbaudījumiem, iemācoties līdzjūtību, jo ārējā pievilcība neko nenozīmē bez iekšējās laipnības. Oskara Vailda pasakas ir spogulis, kurā atspoguļojas reālā pasaules sarežģītība un neskaidrība. Rakstnieks māca, ka patiesais cilvēka lielums tiek noteikts nevis ar statusu vai bagātību, bet ar spēju līdzjūtīgi rīkoties un gatavību upurēt sevi citu labā. Grāmatā iekļautas arī pasakas «Uzticīgais draugs», «Cīrulis un roze», «Zvejnieks un viņa dvēsele».