Mīkla. 1. sējums

Talantīgais mākslinieks Li Garams sastapa Mīklu pavasarī, kad dzīvoja ciematā pie jūras. Vēloties koncentrēties uz radošumu, viņš pārcēlās uz tukšu mājiņu, kas piederēja viņa mirušajai vecmāmiņai. Tur Garams nejauši pamodināja nimfu, kura apbūra viņu ar savu skaistumu: garie sudrabainie mati, acis jūras dziļuma krāsā, ideālas sejas iezīmes un ķermenis, it kā austs no ūdens un gaismas.
Tomēr nimfa neatceras pagātni, turklāt iztvaiko saulē un nepaliek fotogrāfijās. Neskatoties uz to, Garams nosauc svešinieci par Mīklu un zīmē viņu katru dienu — viņa kļūst par viņa mūzu, viņa apsēstību, viņa noslēpumaino dzīvi. Pakāpeniski mākslinieka pieķeršanās viņai pieaug, arvien vairāk atgādinot apsēstību.
Bet kas, ja apsēstība — tā ir vienīgā mīlestības forma, uz kuru viņš spēj?