Septembris

Suad un Sūreja ir precējušies jau piecus gadus. Viņu dzīve šķiet mierīga un līdzsvarota, taču kādu dienu vasaras karstums izsper viņus no nosmakušā pilsētas īpašuma pie Zelta Raga ūdeņiem. Suad, lai nodrošinātu vīra laimi, aizņemas naudu no tēva un iznomā villu krastā, kur Sūreja var katru dienu doties jūrā, bet viņa — dzīvot mierīgu mājas dzīvi, kas piepildīta ar rūpēm, mūziku un gaidīšanu. Tieši tur, starp vasaras pastaigām, jūras gaismu un vakara klavieru skaņām, viņu mājā arvien biežāk parādās Nedžibs — Sūrejas brālēns. Mīlestībā vīlies, pieradis redzēt sievietēs tikai vieglprātību un liekulību, viņš negaidīti atklāj Suad citā pasaulē: pašaizliedzību, dvēseles smalkumu, uzticību, skaistumu, kas neprasa vārdus. Pakāpeniski apbrīna pārvēršas par jūtu, kurai nav vietas viņu dzīvē. Suad un Nedžibs nonāk neiespējamā izvēlē: saglabāt parādu — vai atzīt sirds varu. Viņu mīlestība nemeklē skandālu, neprasa nodevību, neizlemj par bēgšanu — tā dzīvo mūzikā, skatienos, klusumā un mokošā apziņā par savu aizliegumu. Bet jūta, kurai nav lemts tikt izteiktai skaļi, kļūst arvien spēcīgāka, jo bezcerīgāka tā šķiet. Mehmeta Raufas romāns — smalka un caururbjoša stāsts par mīlestību, kas ir lemta kopš pirmā mirkļa; par sirdsapziņu, vēlmi un kluso traģēdiju cilvēkiem, kuri ir pārāk cēli, lai būtu laimīgi.