Mans lācis

Droši vien, ka katram bērnam bērnībā bija savs mīļākais mīkstais lācis, uzticams draugs un neaizvietojams spēļu biedrs. Ar to varēja iztēloties sevi pavisam pieaugušu un pirmo reizi dzīvē uzņemties gādīga vecāka lomu: pagatavot lāčim pusdienas leļļu plītī, nomazgāt viņam kājas pirms ēšanas, sēdināt pie galda un pabarot ar karoti, uzsienot ap kaklu salveti, bet pēc tam aizvest pastaigā un sargāt to uz ielas no visām briesmām.

Dzejoļa Zinaidas Aleksandrovas "Mans lācis" – par apburošo pašaizliedzīgo bērnu spēli, par mājīgu priekšmetu pasauli bērna, kuru atmiņas mēs glabājam visu mūžu.

Dzejoļa «Mans lācis» var ne tikai lasīt bērnam skaļi, bet arī izmantot kā scenāriju mājas spēlēm. Pateicoties precīzām rīmēm un maksimāli vienkāršiem teikumiem, pat vismazākie bērni viegli varēs to iemācīties no galvas.

Ieteicams agrīna pirmsskolas vecuma bērniem.