Lielā ieleja

Kas kopīgs starp krāsas šļakatām uz audekliem, "Sarkano grāmatu" Kārļa Gustava Junga un modernistiskajiem tekstiem Gertūdas Stainas? Amerikas filozofa un mākslas kritiķa Morgana Meisa grāmata ("Dzeramais Silens", "Dzīvnieku liktenis") sākas ar mēģinājumu atšifrēt noslēpumaino gleznu ciklu "Lielā ieleja", ko uzgleznojusi Džoana Mičela, viena no galvenajām abstraktā ekspresionisma māksliniecēm, brīvprātīgā izsūtījumā franču pilsētā Vetjē, un pēc tam pārvēršas par reibinošu ceļojumu tur, kur no sāpēm, atmiņām un zaudējuma dzimst patiesā māksla. Iejūtoties Gertūdas Stainas "vārdu virpuļos", iedziļinoties Kloda Monē ūdensrožu attēlos un līdzjūtīgi piedzīvojot Huga fon Hofmaņa varoņu likteņus, Meiss atklāj, ka Lielā ieleja ir nepieejama zeme, no kuras mēs patiesībā nekad neesam aizgājuši. Šī grāmata, kas pilna paradoksiem, humora un melanholijas, liek pēdējo punktu mākslas izpētē kā atklāsmē, kur aiz krāsu un vārdu haosa pēkšņi atklājas patiesā realitāte.