Pa straume

Laila Džemsa — mana labākā drauga jaunākā māsa. Jā-jā, visiem zināms stāsts par stingro tabu, bet man tas neinteresēja. Mazā Džemsa man ir kā māsa! Tomēr kopš Laila atgriezās no koledžas mūsu mazajā pilsētiņā, šis tabu ir sācis plaisāt. Piecu gadu starpība? Sīkums. Viņas bērnišķīgā naivums? Izkliedēts! Tā vietā ir uguns tumšajās acīs un viļņojošu matu zīds. Es neesmu pieradis sevi apgrūtināt ar saistībām, bet kad Lailas brālis lūdz mani pieņemt viņu manā restorānā, es piekrītu — kurš gan atteiks? Tikai Laila vēlas vairāk. Daudz vairāk. Meitene lūdz mani kļūt par viņas pirmo. Laila sola, ka tas viss ir tikai uz vienu vasaru, un pēc tam viņa atkal aizbrauks. Nekādu jūtu, nekādu seku. Šajā stāstā ticētu tikai muļķis, bet es nemaz neesmu no viņiem – vienkārši nespēju viņai atteikt. Laila lūdz mani neuztraukties – viņa ir pārliecināta, ka neiemīlēsies manī. Tikai es nemaz neuztraucos par viņu…