Dievi, kapenes, zinātnieki

Senās civilizācijas mīklas, pasakaini dārgumi ķēnišu kapenēs, slazdi, bīstamības un lāsti, kas apdraud drosmīgos atklājējus, kuri riskējuši izvilkt no aizmirstības aizmirsto dievu tempļus... Izklausās kā piedzīvojumu filmas treileris. Tomēr ilgi pirms tam, kad uz lielajiem ekrāniem iznāca Indiana Džons un Lara Krofta, arheoloģija pārstāja būt putekļaina zinātne, kas interesē tikai zinātniekus. Tas notika arī pateicoties grāmatai, kuru jūs turat rokās.
Pirmo reizi iznākot 1949. gadā, zinātniski populārais «arheoloģijas romāns» Kurta Kerama (Cerama) tika tulkots vairāk nekā 28 valodās un iznāca kopējā tirāžā vairāk nekā 10 miljonu eksemplāru. Vieglā un aizraujošā valodā uzrakstītā grāmata ir iedvesmojusi interesi par vēsturi un arheoloģiju ne vienu vien padomju un Austrumeiropas skolēnu paaudzi, sacenšoties popularitātē ar Žila Verna un Stīvensona romāniem. Jo reālā arheoloģisko atklājumu vēsture pārsteidz iztēli ne mazāk kā izdomātu varoņu piedzīvojumi.
Grāmata ir sadalīta četrās daļās. «Statuju grāmata» stāsta par arheoloģijas rašanos saistībā ar Pompeju izrakumiem, Trojas un Mikēnu atklāšanu, kas apstiprināja Henrija Šlimana hipotēzi, ka «Iliāda» no Hērodota ir ticams vēsturisks avots. Nākamās daļas ir veltītas seno civilizāciju noslēpumu atklāšanai Ēģiptē («Piramīdu grāmata»), Mezopotāmijā («Tornīšu grāmata») un Mesoamerikā («Pakāpju grāmata»).