Kopā atkarība sistēmiskā terapeita skatījumā

Dzīves stils, uzstādījumi un vērtības ģimenes locekļiem ar dažāda veida atkarībām – alkohola, narkotiku, datora, azartspēļu vai pirkšanas – ir ar vairākiem atšķirībām. Un tomēr attiecības tajās ir apvienotas speciālistu terminā «kopā atkarība»...

Savā grāmatā Natālija Manuhina, sistēmiska ģimenes psihoterapeite, apsver palīdzības variantus atkarīgajiem un kopā atkarīgajiem ģimenes locekļiem, izmantojot idejas un metodes no vairākiem pazīstamiem psihoterapeitiskajiem pieejām. Liels skaits klīnisko piemēru padara grāmatu dzīvīgu un spilgtu.

Savā praksē autore pārvieto uzmanības fokusu no problēmām uz kopā atkarīgo attiecību resursiem, atklājot jaunas iespējas to pārveidošanai par harmoniskākām un apmierinošākām.

Grāmata ir adresēta visiem, kurus uztrauc atkarīgā uzvedība. Speciālisti «palīdzējo» profesiju jomā gūs jaunas idejas savai praksei, bet paši kopā atkarīgie cilvēki – ieteikumus attiecību maiņai un uzlabošanai savās ģimenēs.

Citāts:
Jebkura atkarība ir aizsardzība no tikšanās ar savām jūtām. Veidi tiek izvēlēti dažādi (narkotikas, alkohols, saplūstošas attiecības, azartspēles utt.), bet būtība ir viena: aizbēgt, paslēpties vai aizstāt realitāti, kas izraisa negatīvas pārdzīvojumus, ar kaut ko iedomātu, bet sniedzošu prieku un eiforiju.

Katrs atkarīgais kādreiz bija kopā atkarīgs.
Kopā atkarīgie cilvēki var piekrist daudziem piekāpieniem un upuriem no savas puses, tikai lai saglabātu saikni ar nozīmīgu cilvēku. Pie tam viņi ne tik daudz atklāti komunicē ar viņu, cik salīdzina partnera atbildes ar savām gaidām attiecībā uz viņu. Viņu domāšanā dominē negatīvisms, noliegums, neuzticība, gaidīšana un vēlme izvairīties no sliktā, ko viņi pastāvīgi meklē, un kā sekas, atbalsta – savās domās, pārdzīvojumos, rīcībās. Lai mainītu kopā atkarīgās attiecības, viņiem nepieciešams citu, mazāk saplūstošu un neatkarīgāku attiecību pieredze, kurās viņi varēs atklāt jaunas savas personības šķautnes. Šādu skatījumu un attiecības viņi atrod komunikācijā ar psihologu.