Baltā grāmata

Bezvārda stāstītāja — vienīgais varonis «Baltajā grāmatā», koncentrējas uz baltu krāsu, lai izteiktu savu iekšējo sāpi. Izmantojot baltu krāsu, viņa cenšas tikt galā ar traģēdiju, apdomājot vecākās māsas nāvi liriskās savstarpēji saistītās skicēs. No mēģinājumiem iedomāties pirmo pieredzi ar mātes krūts barošanu mazulim līdz novērošanai par krītošām sniega pārslām un pārdomām par dzīves trauslumu, viņa pa daļām veido sirdsapziņas stāstu par bēdām un mūsu pasaules uztveri.