Pītera Henrija Brūsa memuāri

Artilerists un militārais inženieris kapteinis Pīters Henrijs Brūss (1692–1757) atstāja piezīmes, kas aptver četrdesmit gadus viņa dzīvē, no kuriem trīspadsmit (1711–1724) viņš pavadīja Krievijā nemierīgajā Pētera reformu laikmetā. Viņš dzimis Brandenburgā, kalpojis Prūsijas armijā, pēc tam pēc sava radinieka Jākoba Brūsa (Pētera līdzgaitnieka, krievu ģenerālfeldmaršala) aicinājuma pārgāja uz Krievijas armiju, piedalījās Prušu gājienā, bija liecinieks cara Alekseja slepkavībai, bija viens no Pētera I mazbērna, lielā kņaza Pētera Aleksejeviča, skolotājiem, piedalījās gājienā pret zviedriem, pēc cara uzdevuma aprakstīja Kaspijas jūras krastus un sastādīja detalizētu to karti. Atstājot Krieviju kapteiņa pakāpē, Brūss devās uz Skotiju, pēc kāda laika devās uz Rietumindiju, kur uzbūvēja divus fortus, bet 1745. gadā atgriezās dzimtenē. Piezīmes stāsta par viņa dzīvi, kas pilna ceļojumu un piedzīvojumu, un ir vērtīgs vēsturisks avots, kas būtiski papildina mūsu priekšstatus par svarīgāko periodu Pētera I impērijas sistēmas veidošanā.