Kara 1812. gadā

Tēvijas karš 1812. gadā tiek uzskatīts par varonības paraugu visiem Krievijas impērijas iedzīvotājiem, sākot no augstākā vadības līdz zemnieku partizāniem. Bet šiem notikumiem ir arī tumšāka, mazāk zināma puse: intrigas, kas valdīja ģenerālštābā un traucēja efektīvai armijas vadībai, diplomātiskais skandāls, kas saistīts ar krievu izlūku, kurš bija pie franču galma un izveidoja valdībā milzīgu aģentu tīklu… Svarīgu lomu Krievijas uzvarā spēlēja tas, ka paralēli vadot "krievu gājienu" Napoleons arī vadīja karu Pireneju pussalā un tieši tur pirmo reizi sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību. Kāpēc cīņu pie Borodinas nevar uzskatīt par krievu ieroču uzvaru? Kuru nežēloja "ģenerālis Sals", krievus vai francūžus? Par ko Kutuzovs ienīda admirāli Čičagovu? Par visiem šiem faktiem lasiet mūsu jaunajā izdevumā, kas veltīts lielākajam pārbaudījumam, kas skāra Krieviju 19. gadsimtā.