Nogalināt Hitleru: Apspriešana par atentātiem

1933. gadā Adolfs Hitlers kļuva par Vācijas reihskancelāru. Pēc gada visas partijas, izņemot nacionālsociālistu, tika aizliegtas, preses brīvība palika tikai atmiņā, un Hitlera vara, šķita, kļuva absolūta. Tomēr drīz vien radās vācu pretestība. Sazvērestības grupas, kurās bija militārie, skolotāji, politiķi, diplomāti, teologi un pat galdnieki, atkal un atkal centās likvidēt asiņaino fīrera valdīšanu. Grāmata stāsta par pretestības vēsturi, izgaismojot tās psiholoģisko, sociālo un militāro dinamiku un iemeslus, kas stāvēja aiz lēmuma nogalināt Hitleru. Pamatojoties uz konkrētiem novērojumiem, autors izdara vispārīgākus secinājumus: kāpēc daži cilvēki izlēma aktīvi pretoties, neskatoties uz nāvējošo risku, bet citi nē? Kurš vislielākajā mērā kļūst par pretestības cīnītāju? Un ko mēs varam uzzināt par sarežģītajām un mainīgajām motivācijām, kas virza cilvēkus uz šo ceļu?