Dadzai Osamu. Izvēlētie darbi

Dadzai Osamu, iespējams, ir viena no traģiskākajām figūrām Japānas literatūrā 20. gadsimtā. Viņš atstājis pēc sevis bagātīgu literāro mantojumu. Viņš uzrakstījis apmēram simts četrdesmit stāstus, dažas romānas un daudzus esejas par visdažādākajām tēmām. Dadzai ir grūti pieskaitīt pie noteikta literārā virziena. Daudzi viņu sauc par klasiku "romānā par sevi" ("vatakusi-šōsetsu"), citi runā par viņa tuvumu romantismam, bet, lai arī abi šie aspekti, neapšaubāmi, ir klātesoši viņa darbā, Dadzai Osamu prozu ir grūti ietilpināt šaurās viena žanra robežās. Viens no spilgtākajiem Dadzai darbiem ir "Atzīšanās nepilnvērtīgam cilvēkam". Ieguldot tajā visu savu dvēseli, Dadzai jutās izsists un iztukšots. Slimojot un mocoties, viņš uzrakstīja savu pēdējo stāstu "Gudbai" un kopā ar mīļoto ielēca vienā no Tokijas ūdenskrātuvēm – Tamagava. Tas notika 1948. gada 13. jūnijā.

Uz viņa rakstāmgalda palika: manuskripts "Gudbai" ar autora labojumiem, vēstule-testaments, adresēta sievai Mitiko, rotaļlietas bērniem un dzejolis Ito Satio:

Lietus ir beidzies,
Netīrs dīķis ir uzbūris.
Duļķainajā ūdenī
Vairs neatspoguļojas
Ziedošo glicīniju viļņi.

Ķermeņi tika atrasti tikai 19. jūnijā. 19. jūnijā Dadzai mājā Mitakā notika bēru ceremonija, un astotajā jūlijā pelni tika apglabāti blakus templim Dzenrindzi, blakus Mori Ogai kapam, vienam no Dadzai mīļākajiem rakstniekiem.

Dadzai Osamu nāves diena, tā saucamā "Ceriņu pieminēšana" ("Otoimi"), tiek atzīmēta katru gadu 19. jūnijā.