Maskavas dienasgrāmata. 1926-1927

Valters Benjamins (1892–1940) — ievērojama figūra pat neparastā Vācijas intelektuālās kultūras daudzveidībā 20. gadsimtā. Sākot ar pētījumiem, kas veltīti vācu romantismam, Gētam un baroka laikmeta teātrim, viņš vēlāk pievērsās kultūras attīstības likumu meklēšanai, cenšoties virzīties no konkrētiem, taustāmiem cilvēka dzīves parādībām, bieži vien pavisam vienkāršām un ikdienišķām. Čaplina komēdijas, bērnu grāmatas, bulvāru avīzes, vecās fotogrāfijas vai Parīzes pasažieru — viss kļuva par viņa pārdomu iemeslu par to, kā ir veidota kultūra. Viņa pētījumi par literatūru — par Bodleru, Kafku, Prustu, Leskova — izrādījās neizmērojami plašāki par tradicionālo literatūrzinātni. Nemierīgā daba noveda Valteru Benjaminu ziemā no 1926. līdz 1927. gadam uz Maskavu, tikšanās ar kuru spēlēja svarīgu lomu viņa liktenī. Šajā izdevumā «Maskavas dienasgrāmata» papildina krievu tulkojumi citiem Benjamina darbiem, kas saistīti ar Maskavu, un pēcvārds Sergeja Fokina, kurā šis tekstu korpuss tiek apskatīts padomju kultūras kontekstā tajā periodā.