Atstājiet mākslu mierā!

«Cilvēces vēsturē ir daudz lielisku un kaunīgu lappušu, kara nežēlību un miera priekus. Jāatceras gan viens, gan otrs. Bet mākslu atstāsim mierā», D. Normans

Džeraldīna Normana, pazīstama žurnāliste un rakstniece, daudzu gadu draudzene un padomniece Valsts Ermitāžas direktoram M. B. Piotrovskim, ir savākusi drosmi un uzrakstījusi grāmatu par skandalozu, asu un delikātu tēmu — kultūras vērtību restitūciju. Piemērojot astoņu lielāko muzeju piemērus: Britu, Luvras, Metropolitēna muzeja, Vatikāna muzeju, Ermitāžas, nacionālo muzeju Austrālijā, Indijā un Ķīnā — autors stāsta reizēm detektīva stāstus par dažādu artefaktu un pasaules mākslas šedevru likteni, kas kādreiz tika iegūti koloniju karu, revolūciju, kontrabandas «melno rakstnieku», uzņēmīgu mākslas tirgotāju dēļ... Vai ir nepieciešams atgriezt Beninas bronzu Beninai, «Mona Liza» — itāļiem un citus šedevrus viņu dzimtenē? Kā rīkoties ar mūsdienu «atcelšanas kultūru», «kultūras apropriāciju», cīņu ar kolonialo pagātni muzeju vēstures un dzīves kontekstā? Par to un daudz ko citu runā ar lasītāju Džeraldīna Normana.

Par autoru
Džeraldīna Normana dzimusi Velsā 1940. gadā. Iguvusi matemātikas bakalaura grādu Oksfordas universitātē. No 1962. gada strādājusi par statistiķi laikrakstā The Times. 1967. gadā sadarbībā ar izsoļu namu Sotheby’s izveidojusi rubriku, kurā regulāri publicēja cenas mākslas darbiem. 1969. gadā kļuvusi par speciālo korespondenti — ziņojusi par izsoļu tirdzniecību. 1971. gadā apprecējusies ar pazīstamo rakstnieku un dramaturgu Frenku Normanu (nomira 1980. gadā). No 1987. līdz 1995. gadam strādājusi par mākslas korespondenti laikrakstā The Independent.

No 1999. līdz 2001. gadam bijusi Ermitāžas attīstības fonda direktore, no 2003. līdz 2005. gadam — žurnāla «Ermitāža» galvenā redaktore. No 2003. līdz 2020. gadam vadījusi Ermitāžas draugu fondu Lielbritānijā. No 2014. gada — Valsts Ermitāžas direktora M. B. Piotrovska padomniece.