Bojarskā doma Senajā Krievijā

Nosaucot Bojarsko domu par «mahovu riteni senkrievu administrācijā», Kļučevskis sniedz milzīgu panorāmu sabiedriskās dzīves Krievijā no seniem laikiem līdz XVII gadsimta beigām. Pilsētu veidošanās ap tirdzniecības centriem Lielā ūdens ceļa, udeles kārtības izcelsme un būtība Ziemeļaustrumu Krievijā, Maskavas bojāru sastāvs un politiskā loma, Maskavas patvaldība, birokrātiskais mehānisms Maskavas valstī XVI–XVII gs. — viss tas tiek papildināts ar detalizētu sociāli ekonomisko analīzi. Pirms lasītāja «Bojarskās domas» parādās kā dzīvas tipiskas figūras senkrievu vēsturē: šeit ir udeles princis — saimnieks-skops, un trokšņainais, bet stingri turēts kapitalistiskajā dūrē novgorodietis — «večnieks», un maskavietis bojars — princis, kurš zina savu valdības vērtību, lepns par savu jaroslavļu ģenealoģisko pagātni un rūgti nosoda cara patvaldību, šeit ir arī pats Maskavas carš, kurš valdīja kopā ar bojāriem, sūtot viņus uz «tālajiem» gājieniem, bet pie personiskas labvēlības dusmīgā brīdī izspiežot viņus no domes sēdes, šeit ir arī «kristietis» — mūžīgais maksātājs, kurš cenšas paslēpties, «izbeigt» maksājumu, bet pastāvīgi tiek noķerts arvien biežāk kļūstošajā fiskālajā tīklā, — cara «bārenis».

Grāmata var tikt ieteikta plašai lasītāju auditorijai.