Pelni mūsu noslēpumu

Sirēna Varbūt tu esi jauks puisis, Kejs Hiršs. Tu rūpējies par tuviniekiem, bet tava rūpe ir tik dīvaina. Tu glabā citu noslēpumus, bet pēc tam šie citi mirst. Tu ienīsti atkarīgos cilvēkus, bet pats padari viņus atkarīgus. Tu vēlies man drošību, bet tikai dēļ tevis esmu briesmīgā slazdā. Es tev devu iespējas, bet kad man patiešām vajadzēja tavu palīdzību, tu apzināti mani atstāji atkal. Vai man tas jāpiedod? Kejs Pirms gada, kad tevi nogalināja, draugs, es biju ar tavu māsu. Man bija jādod sev šī vājība, kā viss pārvērtās traģēdijā. Tava nāve – atsauces punkts, kad atveras pagātnes noslēpumi. Ir pagājis gads, un tava slepkavība joprojām ir izmeklēšanā. Es tevi nenogalināju. Es tikai izvēlējos vietu tavai nāvei. Piedod.