Ārpus vecuma

Šī nav krājums, bet grāmata. Lūk, paradokss!
Katram stāstam ir galvenais varonis. Un šeit — ir. Bet viņam ir liegts būt varonim. Šī grāmata ir «Ārpus vecuma».
Laiks un vecums... Dažreiz tie nesaskan viens ar otru: laiks uzkrājas, pārņemot mūs, bet vecums, kā smiltis caur pirkstiem, reizēm izzūd.
Pirmie dzejoļi — tie ir apkopoti grāmatas pašā beigās — autors ir rakstījis 14 gadu vecumā (vai, varbūt, plus-mīnus gads); pēdējie — pie 74 gadiem, gadu pirms viņa jubilejas. Bet pats «jubilejas» svinēšana tiek atcelta.