Vēlu cerību laiks

«Izmisīgi gribējās romāna. Kā grāmatās! Iemīlēties tā, lai zaudētu galvu, veikt neprātīgas darbības, tērēt pēdējos naudas līdzekļus dārgām mežģīņu apakšveļām un gaidīt, dedzīgi
no nepacietības, katru tikšanos. Bet blakus, divas reizes nedēļā, pēc manis noteiktā grafika, rūca mani mīlošais klusais Andrejs, ar skaistu un seksīgu balsi un pavisam neseksīgu izskatu, kuram bija divi sapņi: apprecēties ar mani un nomirt manās rokās». Alla Krutaja